priekšvārds

Jūsu uzmanībai piedāvāju divdesmit īsdzejojumus par jums, mani un mums visiem kopā sociālo tīmekļu varā. Ar ironiju par sevi, tevi un mani. Varat sūtīt virtuālus ziedu klēpjus vai mest ar virtuāliem tomātiem.

ievads. par mani.

Es esmu izcils interneta produkts- paklausīgs virtuālais bērns. Piebāžu virtuālus albumus ar foto un video, saceru profilu, blogus un sevi. Lasu nievājošus komentārus un reaģēju emocionāli, reizēm pat atbildu. Smejos par klātesošās izdomātās dzīves neprātu, bet pati esmu aktīvs tās darbonis. Ironizēju, bet saprotu, ka esmu daļa no šīs mazās, neīstās pasaules. Vai internets reizēm nav vieta, kur mēs esam tie, par ko vēlamies būt? Man tā gadās. Es vēlētos būt drosmīgāka dzīvē. Es vēlētos vairāk laika pavadīt pļavās, laukos un ezera krastmalās, skaitīt ziedlapiņas un ticēt sev un citiem cilvēkiem daudz lielākā mērā. Es vēlētos būt dzīvāka, īstāka, reālāka - tā, kas es esmu patiesībā, tā, kas es biju bērnībā. Ar savu redzējumu, saviem sapņiem, kuriem noticu, un bez bailēm. Bet te nāk klajā visaptverošais interneta šūpulis un ieaijā mani ar savu saldo, mānīgo dzismiņu - nāc iekšā, mazais, kopā ar mani tu vari būt kaut kas vairāk nekā esi, kopā ar mani tu beidzot vari būt tu pats. Šis pašapmāns ir tik skaists, ka es aizmirstu par īstās pasaules burvību un briesmīgumu.
Ko tagad? Tagad es gaidu modinātājpulksteņa zvanu.

dzīvē un ārpus tās

Varbūt rītausmā teikšu frāzes
Kuras šodien rakstu savā blogā
Bet dienā zem kājām nejūtu bāzi
Ja nu vienīgi kādā miglainā krogā

Varbūt rītausmā es nodeklamēšu
To, ko saceru profilam
Bet dzīvē to sakot nodrebēšu
Un šķitīšu komiski nopietna

Varbūt rītausmā stāstīšu joku
Ko šodien čivināju twitterī
Takš’ neizdarīšu es ne velna
Kā krieviski saka-Kak ne kruti

***

Ar svešu, talantīgu cilvēku radītu mūziku un liriku
Es izsaku
Savas apģērbtās skumjas un jūtas
Kā dārgakmeņus no sen noslīkušā kuģa
Izceļu citiem gaismā

Vārdu un skaņu jūklis
Pameklēšu caur „gūgli”
Dziesmas vārdus
Un ierakstīšu twitterī kādu
Spilgtāko cittātu

Tagad visi redzēs
Manas vātis
Slāpes un sabojājušos sirds aparātu
Tuvplānā

Iemetīšu vēl savā blogā
Skatītājiem kā atvērtā logā
Uz dvēseles istabu
Lai mani taču vienreiz atpogā

zvērests

No agra rīta līdz vakaram vēlam
No tumša vakara līdz gaišam rītam
Par sociālajiem tīkliem mēs mūžīgi stāvam
Par sociālajiem tīkliem mēs mūžīgi krītam

Citādāk nevar būt
Zvērestu esam devuši
Priekos un bēdās kopā būt
Bagātībā un nabadzībā

I nolicies gultā ar plaušu karsoni
Tu neaizmirsti savu kantaino biedru
Ar viņu tu sauļojies vasarā
Ar viņu tu pārdzīvo ziemu

Jo nav itin nekā svarīgāka
Nav itin nekā garīgāka
Ir tikai viens elks- internet.com

seriālu princis

„Neskumstiet, esiet vienmēr jautri!”
Maza meitene aiz milzu monitora raksta kautri
Savalkātā jakā un
Vietējā tirgū nopirktās
Platās džinsenēs
Pieguļošām tai pārāk omulīgas formas
Bet cer, ka līdz vasarai notievēs,
Ietilpstot jaunās biksēs un „pasaules normās”

Profilā ielikta bilde ar nedrošu smaidu
Caur nokačātu jauniešu seriālu
Viņa kādu gaida
Kurš izkāps no ekrāna
Un aizvedīs uz Ņujorku vai vismaz Monreālu

Ekrāns bombardē ar cukura pilīm un prinčiem
Vienā laidā
Bet meitene „nepadodas”,
Viņa vēl kādu gaida

fotoaparāts

Šodien man ir patiesi labs prāts
Man taču jauns fotoaparāts
Tūliņ nofočēšos un tad tīklos iekšā
Lai mans meistarstiķis citu priekšā

Nobildēšu savu mazo kaķēnu
Un, bez šaubām, savu jauno apģērbu
Vēl es nobildēšu Rīgas jauno tiltu
Savas pirmās pankūkas no kviešu miltiem

Savu pirmo jaunā macīb' gada dienu
Drauga laukos to, kā tēloju, ka pļauju sienu
Modes butikā pirktā apģērbā
Da jebkā, kā gribēs, kā tauta paģēr- lūk, tā!

...

Te, sociālos pinekļos
Ir liels man draugu klans
Un katru noelpoto dienu
Es esmu viņu gaitu fans

Es arī pati kāri rakstu
To, kādas durvis atveru
Tiem sasniegumus acīs bakstu
Un to, ko šobrīd prātoju

Redz, haotisks šis ganāmpulks
Te ietekme nav sadalīta
Bet katrā tādā viens ir tulks
Un mani vārdi- uzklausīti

here I am

Ļauj šodien visiem uzzināt visu-
Kur gāji, ko ēdi,
Cikos pačurāji.

Mēs. Visas pasaules bērni.
Kopīgā audumā savērpušies,
Ikviens esam ziņas vērti.

matemātikas stundā

„Nesūtiet man STŪLBĀS ĶĒDES VĒSTULES”
Drebošiem pirkstiem meitene atstāj ziņu sēžot skolas ēstuvē
Starpbrīdis palicis tālā pagātnē

„Ka tikai matemātikas učene
Neienāk ēdnīcā
Vai „draugos””
Padomā un slēpj galvu
Aiz plaukstošiem garmatainiem
Telpaugiem

čata mīlnieks

Vai atceries šo skaisto tēlu?
Tik gudru, jauku, asprātīgu
Ar viņu sagaidīji krēslu
Ar viņu- jaunu, neprātīgu

Jūs kopā bijāt līdz pat rītam agram
Viens otru skaistiem mirkļiem apdāvājāt
Te reizēm iemetās pa kādam mammas skatam bargam
Bet jūs tik smējāties un mammu „apčatojāt”

Viņš bija madonietis, patika tev dikti
Tik ilgu laiku nesūtīja savu bildi
Reiz atsūtīja... un tev kļuva slikti
Tā nebij’ mīlestība
No viena
Acu uzmetiena

dzimšanas diena

Mīļumiņ, manos dzimšanas svētkos
Miljons virtuālas rozes no tevis!
Gandrīz
Kā Allas un Raimonda dziesmā...

Tikai nezinu, kādā lai ādiņā tērpjos
Lai piestāvētu taviem atsūtītajiem
Ziediem

Šodien es esmu uz tīkla pjedestāla

Un tas ir jauki
Manam virtuālajam sveicēju pulkam -
Paldies par lāčiem, šampjiem un bulkām! :*

maigas skumjas

Tāpēc, ka gaisma šonakt izgaismo tumsu
Vakariņās
Tiesāju nagus un mazlietiņ skumstu

Nav Parīzes manās kopmītnēs
Nav platekrāna un ciemiņu servīzes
Vien putekļu mākoņi grīdā
Un klabošu melnu taustiņu pentere
Tik viens ar otru tie konkurē

Klab, klab, klab
Draugi caur „draugiem” sūta man skūpstus
Es zem vietējās saules- galda lampas
Paslēpju rokas un klusi kūstu

uzrādiet biļeti, vai, piedodiet, jums taču tādas nav

No drauga līdz drauga draugam
No drauga drauga līdz drauga drauga draugam
Viens mirklis- un visa zemeslode tavā galvā

No pašiem pirmajiem spertajiem soļiem
Šeit vēro pat smilšu kastes biedru bērnus izaugam
Nereāli daudz realitātes

Neuztraucies, skatītāj, ja nokavēji ballīti
Visiem rezervēta vieta ložās
Un atkārtojumi būs!

Ieejas biļete-
Segvārds un parole

virtuālā karaliene

Pievilcīga meitene, zem gurniem plīvo mati
Stilu savam klēpjsunītim veido pati
Bildēs savas rotaļlietas tur pie rokas,
Lūpu vietā rozīte, bet acu-divas ogas

„Sveika, skaistulīt, es gribu iepazīties”
E-pasts gandrīz sprāgst no pielūdzēju skaita
„Cik gan vēl tie idioti pielaizīsies?”
Viņas domu gaita arī visai raita

Mežģīnes un lauztas sirdis sedz tās miesu
Sarkans, melns un koši, koši rozā
Mazliet kailuma te noderēs- patiesi!
Varbūt pat būs labi, ja tas prāvām dozām

Putniņš izlido un meitene ir atkal topā
Draugu draugi lielu prieku ziedos mazliet naudas
Pjedestāls un „zelta” kronis pats krīt rokās
Desmitnieki, pielūgsme un fanu kaudzes

Virtuālā karaliene, miljons pavalstnieku
Valdīt šajā zemē viņas pienākums
Virtuālā karaliene, miljons ienaidnieku
Virtuāla mīlestība- viņas ieguvums

napoleons aizmaldījās onlainā

Šorīt es gribēju noskriet
Pāris kilometrus savā rajonā
Tā vietā es paliku mājās
Un „sērfoju” pasauli internetā

Šodien man bija jāuzraksta
Viena kursa darba nodaļa
Tā vietā es izvēlējos uzrakstīt
Ierakstu savam blogam

Šodien es gribēju sacerēt
Jēgpilnu un patiesu dzejoli
Tā vietā sanāca uzskricelēt
Pāris ierakstus twitterī

Šodien es gribēju palikt
Cauru nakti pie drauga
Tā vietā es sēdēju „draugos”
Un nakšņoju kopā ar daudziem

klasesbiedru randiņš

Mēs iepazināmies skaipā
Kaut soļojām vienā klasē,
Tur biju es citu cilvēku ēna
Tu- izcilnieks distanču trasēs

Es lasīju tavus ierakstus
Un kāri tvēru ik vārdu
Ik reizes šis čats bija mielasts
Jau finišā lūkoju startu

Kad manīju, ka esi onlainā
Bet skaips mans klusēja mulsi
Es meklēju pati, kā uzrunāt
Un paieties uz tavu pusi

Bet datorus vienreiz mēs izslēdzām
Un izgājām pastaigā ārā

Izrādās:

Tu dzīvoji tik manā izdomā-
Un es nebiju tavējā madonna

viltotais zaķis

Kuru lai izvēlas?
Popsīgu blondīni kilometrīgām skropstām
Varbūt
Seksīgu tumšmati – femme fatale visu naivo postam
Vēl google attēlos
Ariela rudmate- lapsiņa un slīpēts kaķis

Kas šodien būšu es?
Mis...interneta... Viltotais... zaķis.

virtuālajam vīram

Vakar kad mēs dejojām
Bija forši, jautri
Šodien to vairs neatminam
Bet sajūta nav skaudra

„Draugos” tevi uzmeklēju
Un aizrakstīju rindas
„Čau, vai mani atceries?
Man bija zīda cimdi."

Kamēr mesidžs sūtījās,
Es okšķerēju bildes
Savos „draugu” albumos:
Vai nelikšu tev vilties?

Izravēju profilu
Un visas citas vagas
Varbūt tur kas muļķīgs bija
Varbūt šķitīs banāls

Nu mans izskats kārtībā
Istaba ir tīra
Tagad varu atrādīties
Vēl vienam
Virtuālam Vīram

(cenzēts)

Izkrīt pa domugraudam
Katram interneta draugam
Zem ziņām par sasniegtām virsotnēm
Bet braucienu lejup uz dibena
Tie sevišķi godina

„Tā jau zināju, ka šī resnā (cenzēts) govs (cenzēts)
Izgāzīsies!”

Vārdi stipri kož dvēselei
Izkaisīti kā sāls
Anonīmu spridzekļu mēslainē

Te katrs aiz savas kastītes
Čakli klabina taustiņus
Un izšauj lielgabalu
No sevis neatstājot
Ne astītes-
Tādas ir paslēpes
Aiz pelēkās kastītes

Tur pele uzstiepj kaķa masku
Bet gaišā dienā tai trūkst savas kaskas
Lai lielceļos īstos trauktos uz priekšu

porcelāna Bārbijas

Porcelāna Bārbija bija būtne trausla.
Apkārtējie reizēm teica-
„Tā lelle taču tikai sprauslo!”

To apliecināja informācija viņas profilā
Un laimīga seja virtuālo bilžu albumā...
Tajā lellei starp lūpām mūždien izspraucas sniegbalti zobi.

-Bet robi?
-Mapītē aiz neatšifrējamas paroles.

skaistuma salonā

Meitenes zeltenes lellītes
Viens klikšķis un jaunas krellītes
Viens klikšķis un mīnus pumpiņas
Viens klikšķis un pilnīgas lūpiņas
Vai kā rozītes maigas plaukst ekrānā
Sūtot bučiņas spīdīgā cukurā

Meitenes brīnišķās skuķītes
Viens klikšķis un fonā ir puķītes
Viens klikšķis un plaukstās sēž kaķītis
Viens klikšķis un galvā auss zaķīša
Uz krūtīm kā medaļa dimanti
Ar klikšķi vēl piezīmē glancētu banti

Meitenes- skaistuma ideāls
Šī programma labāka nekā L’Oreal’s
Viens klikšķis un miljardiem vērtas skropstas
Un nevajag vairs it nevienas otas
Kad apelsīna miza ar vienu klikšķi
Novilkta uz mūžiem, aizmirstot laika tikšķi

Meitenes zeltenes lellītes
Nav nevienas daiļākas zeltenes
Par mums, kuras dzīvo pasaules fotošovā-
Skaistuma salonā „Photoshopā”