Vai atceries šo skaisto tēlu?
Tik gudru, jauku, asprātīgu
Ar viņu sagaidīji krēslu
Ar viņu- jaunu, neprātīgu
Jūs kopā bijāt līdz pat rītam agram
Viens otru skaistiem mirkļiem apdāvājāt
Te reizēm iemetās pa kādam mammas skatam bargam
Bet jūs tik smējāties un mammu „apčatojāt”
Viņš bija madonietis, patika tev dikti
Tik ilgu laiku nesūtīja savu bildi
Reiz atsūtīja... un tev kļuva slikti
Tā nebij’ mīlestība
No viena
Acu uzmetiena
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru